Rokišķi (Rokiškis)
 |
Rokišķi atrodas vēsturiskās Sēlijas zemes dienvidu daļā, kas 13.-15. gadsimtā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju. Pirmo reizi rakstos minēti 1499. gadā, vēlāk kā kņazu Krošinsku rezidence Viļņas vaivadijas ziemeļu pierobežā. 1715. gadā to ieguva Tīzenhauzenu dzimta, kas uzbūvēja skaistu neogotiskā stilā celtu Svētā Mateja baznīcu un muižu, kura mūsdienās ir labi saglabājusies. Tagad muižā atrodas Rokišķu reģionālais muzejs. Pilsētu pārbūvēja klasicisma stilā.
Rokišķi bija Polijas-Lietuvas kopvalsts daļa līdz pat 1795. gadam, kad Lietuvu pēc Polijas dalīšanas anektēja Krievijas impērija. Pilsētu sākotnēji iekļāva Lietuvas guberņā, pēc tās sadalīšanas 1801. gadā Viļņas guberņā, beidzot 1843. gadā to iekļāva jaunizveidotajā Kauņas guberņā.
Rokišķi strauji attīstījās pēc 1873. gada, kad caur to tika uzbūvēts Daugavpils-Radvilišķu dzelzceļš.
1915. gadā Vācijas impērijas armija okupēja pilsētu. Pēc kara teritorija ap Rokišķiem kļuva par jaunizveidotās Lietuvas Republikas daļu. 1920. gadā Rokišķiem piešķīra pilsētas tiesības.
Ģeogrāfiskā karte - Rokišķi (Rokiškis)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Lietuvas Padomju Republika
 |
 |
| Lietuvas karogs | |
Pēc 1918. gada Novembra revolūcijas Vācijas impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja Augustīnu Voldemāru. Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja "Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju" un lūdza Polijas armijas palīdzību. Juzefs Pilsudskis 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| LT | Lietuviešu valoda (Lithuanian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |